Prezidenta kundze Iveta Vējone viesojas mūsu skolā

17.oktobris mūsu skolai – nozīmīga diena, jo gaidām augstu viešņu Ivetu Vējoni. Skolas gaitenī lasāms: ,,Mīļi sveicam prezidenta kundzi Ivetu Vējoni mūsu skolā!”
Skolotāju istabā delegāciju sagaida skolēnu Ievas, Kristapa un Ralfa rudenīgs sveiciens ar dziesmu ,,Pie Dieviņa gari galdi”, lai ikviens aizdomātos par dzīves vērtībām šodien.  Skolas direktore Ināra Oļena prezentācijā  iepazīstina ar  skolas specifiku, tradīcijām, paveikto un nākotnes nodomiem.
Pēc prezentācijas sekoja iepazīšanās ar skolu klātienē.
Mūzikas terapijas stundā visi, arī prezidenta kundze,  kopīgi nodziedāja latviešu tautasdziesmu ,,Bēdu, manu lielu bēdu”,protams, instrumentu pavadījumā, ko spēlēja paši skolēni. Bērni ļoti gribēja samīļot viešņu, iedot bučiņu un interesējās, kāpēc prezidents nav atbraucis.  4. klases skolēni nodeva sveicienus viņam.                                                                                                                                   Ekskursija turpinājās jau pie nopietnākām lietām – kokapstrādes. Darbu vada skolotājs Ēriks Oficiers. Tiek izgatavoti priekšmeti  skolēnu mācību uzņēmumam, Montesori kabineta aprīkojums. Katram skolēnam ir pielāgota ,,operācija”, ko viņš var veikt. Darba procesā jābūt dažādībai, lai 3. kursā  varētu patstāvīgi strādāt. Skolā jubilāriem dzimšanas dienā dāvina ,,laimes pogu”, kas darināta no koka. Edgars un Ansis pašu rokām izgatavoja gaļas dēlīšus ar iniciāļiem prezidenta kundzei.  Viņa atzinīgi novērtē – galvenais, liek pašiem darīt. Arī pārējiem delegācijas pārstāvjiem tiek zēnu pašu rokām gatavota koka lāpstiņa.  Pateicoties par sirsnīgo uzņemšanu, prezidenta kundze sarokojās ar visiem puišiem, novēlot veiksmi.
Viesu delegācija apskatīja rotaļu laukumu, jauno sporta laukumu un skolas siltumnīcu.
Un klāt jau atvadu brīdis. Pirms došanās ceļā vēlējos uzdot dažus jautājumus.
Raksta autore: ,,Ikvienai sievietei ir sava loma dzīvē, pat vairākas. Kā Jums izdodas savienot sievas, mammas, vecmāmiņas lomas?”
Prezidenta kundze: ,, Gribētos vairāk laika pavadīt kopā. Ar bērniem katru dienu sazvanāmies. Nedēļas nogalēs cenšamies apciemot mazbērnu.”
Raksta autore: ,, Jūs bieži esat jauniešu, bērnu vidū. Vai dažkārt Jums rodas vēlēšanās atgriezties skolā?”
Prezidenta kundze: ,, Ir gribējies atgriezties. Tomēr ir mainījusies sistēma, man nav problēmu rast kontaktu ar skolēniem. Šodien uzskata, ka skolēniem ir tiesības, bet nav pienākumu. Tomēr  ir jābūt atbildīgam.”
Raksta autore: ,, Kāds ir Jūsu dzīves moto?”
Prezidenta kundze: ,, Nekad nedari otram to, ko tu negribi, lai tev dara.”
Raksta autore: ,, Šodien iepazināties ar mūsu skolu. Kādas ir izjūtas par redzēto?”
Prezidenta kundze: ,, Visbrīnišķīgākās.”
Raksta autore: ,,Kāds būtu Jūsu vēlējums skolas kolektīvam ?”
Prezidenta kundze: ,, Mīlestību, atdevi skolotāja darbam. Pedagoga darbu jebkurš nevar strādāt. Pedagogam jābūt cilvēkam ar lielo burtu, sirdsgudram cilvēkam, kas var dot. Bērniem ir ļoti labi apstākļi – prot izdarīt no sākuma līdz galam. Var novēlēt daudz spēka, veselību, vairāk radošuma, vairāk mācīties.”
Raksta autore: ,,Paldies par atbildēm! Lai Jums veicas!”
It kā negaidīti izskan direktores Ināras Oļenas ilgi lolots jautājums, vai  prezidenta kundze gribētu būt patronese mūsu skolai.
Prezidenta kundze atbild, ka par to jāpadomā.
Rakstu sagatavoja skolotāja Inta Rūdolfa.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.