Aktualizējot jautājumu par personu ar speciālām vajadzībām mācību procesu organizēšanu un dzīvi pēc skolas absolvēšanas, Pelču speciālās internātpamatskolas attīstības centrs 12. aprīlī rīkoja starptautisku konferenci “Personu ar garīgās attīstības traucējumiem apmācība un sagatavošana dzīvei”, kurā uzstājās Pleskavas pilsētas Ārstnieciskās pedagoģijas un diferencētās apmācības centra speciālisti.
Konferences ievadā dalībniekus uzrunāja Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, aicinot dalībniekus gūt jaunas atziņas darbā ar personām ar garīgās attīstības traucējumiem (GAT). Domes priekšsēdētāja pauda, ka pašvaldība lepojas ar Pelču skolu un tās darbu, tajā pašā laikā uzsverot, ka svarīgi ir bērniem justies labi ne tikai skolā, bet arī pēc skolas beigšanas.
Pelču speciālās internātpamatskolas  attīstības centra direktore Ināra Oļena prezentēja mācību iestādi, citu starpā akcentējot četrus skolas uzdevumus: pašapkalpošanās; iekļaušanās darba tirgū; būt aktīvam pilsonim; būt labam kaimiņam t.i. integrēšanās sabiedrībā. Runājot par ieceri  sociālo iemaņu apguvi sociālos dzīvokļos, direktore I. Oļena atzina, ka iedvesmojusies no redzētā pieredzes apmaiņā Pleskavā.
Kā pirmais lektors konferencē uzstājās Pleskavas pilsētas Ārstnieciskās pedagoģijas un diferencētās apmācības centra direktors Andrejs Carjovs par tēmu “GAT kompleksā sistēma cilvēkiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem”. A. Carjovs pastāstīja, ka pirms 25 gadiem tas bija tikai sapnis, ka bērni ar GAT paliktu un dzīvotu ģimenēs pilnvērtīgu dzīvi. 1993. gadā tika dibināts Pleskavas pilsētas Ārstnieciskās pedagoģijas un diferencētās apmācības centrs un uzsākta to bērnu apmācība, kuri uzskatīti par neapmācāmiem. Direktors A. Carjovs iepazīstināja klausītājus ar apmācības struktūras piecām pakāpēm: agrīnā diagnostika; bērnudārzi; skolas; tālmācības centrs; dzīves mācību centrs, uzsverot, ka personām ar speciālām vajadzībām palīdzību vajadzētu sniegt tikai tik, cik nepieciešams un patstāvību attīstīt – cik vien tas iespējams.
Konferences turpinājumā Pleskavas pilsētas Ārstnieciskās pedagoģijas un diferencētās apmācības centra metodiķe Jeļena Rudakova dalījās pieredzē par tēmu “Mācību procesa organizēšana, balstoties uz individuālajām mācību programmām”. J. Rudakova pastāstīja, kā darbojas ekspertu grupa, kura izstrādā individuālo programmu katram bērnam uz vienu gadu. Lektore stāstīja par konstruktīvu sadarbību ar ģimenēm, nodrošinot uzticību starp speciālistiem un vecākiem, liekot vecākiem aizdomāties, kas būs ar bērnu, kad vecāki nebūs, uzsverot, ka vecākiem jālīdzdarbojas programmas īstenošanā. Metodiķe dalījās pieredzē par mācību procesa organizēšanu, klašu nokomplektēšanu, atzīmējot, ka viss tiek pakārtots, lai bērns mācītos sevi apkalpot un būt patstāvīgs.
Struktūrvienības vadītāja Anastasija Ņesterova runāja par tēmu “Jauniešu pēc 18 gadu vecuma ar smagiem vai vairākiem smagiem garīgās attīstības traucējumiem sagatavošana patstāvīgai dzīvei”. A. Ņesterova dalījās ar konferences dalībniekiem par to, ka desmit gadu garumā nonāca līdz šā brīža struktūrvienības formai Atbalsts dzīvei. Forma ietver divus posmus. Pirmais posms ir apmācība, kura ilgst viens līdz četri mēneši un ir pārejas posms, kurā jaunietis pēc 18 gadu sasniegšanas mācās dzīvot patstāvīgi, atsevišķi bez vecākiem un otrs posms – dzīvošana dzīvoklī. Lektore stāstīja par pieejamas , drošas un saprotamas vides piemērošanu, par speciālistiem, kas strādā ar šiem jauniešiem, par nosacījumiem un kritērijiem, pēc kuriem uzņem jauniešus. A. Ņesterova iepazīstināja ar trīs apmācības blokiem; sadzīves darbības; sociālās komunikācijas; brīvā laika pavadīšana. Uzsverot, ka apmācībā nav nodarbības, bet, ka tā ir reāla sadzīve. Galvenais mērķis ir realizēt šo cilvēku tiesības uz normālu, patstāvīgu dzīvi un sagatavošanu šai dzīvei.
Konferences noslēgumā paneļdiskusija. Uz jautājumu, kādai vajadzētu būt 21. gadsimta speciālās izglītības iestādei, lai persona ar speciālām vajadzībām varētu iekļauties sabiedrībā, darba tirgū, atbildēja Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure, Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Mudīte Reigase, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, Labklājības ministrijas sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” sociālā darbiniece Ineta Eņģele.
I. Dundures skatījumā daļu bērnu vajadzības var apmierināt tikai speciālās skolas. Runājot, par to, kas notiks tālāk pēc skolas absolvēšanas, I. Dundure atzīmēja triju pušu sadarbību, kas ietver valsts atbalstu, pašvaldību iesaistīšanos un vecāku atbildību.
E. Celmiņa pauda viedokli, ka speciālās izglītības iestādes var nodrošināt iekļaujošāku izglītību nekā vispārizglītojošās mācību iestādes, bet to nav iespējams noteikt no augstākām institūcijām, tas atkarīgs no skolas vadības. E. Celmiņa atzīmēja, ka Pelču skola tam ir pozitīvs piemērs.
I Eņģele atzīmēja, ka Kuldīgas novads ir aktīvi iesaistījies deinstitucionalizācijas procesā.
M. Reigase uzsvēra taisnīgas izglītības nepieciešamību. Katram jāsaņem tas, kas viņam ir vajadzīgs, piemēram, kādam varbūt jāmācās atomfizika, citam – sasiet kurpju auklas.
S. Dubure sacīja, ka speciālo skolu sakarā nav raizes par Pelču skolu un uzteica skolas kvalitāti. Runājot par speciālo izglītību, Izglītības nodaļas vadītāja akcentēja bērnu intereses un izteica iespēju tikties citā reizē sarunā par iekļaujošo izglītību.
Pasākuma dalībnieki izteica skolas direktorei un visiem konferences rīkotājiem atzinību par ieguldīto darbu, vēlmi un rezultātu, aktualizējot jautājumus, kas skar personas ar speciālām vajadzībām. Direktore I. Oļena savukārt pateicās dalībniekiem par dalīšanos savstarpējā pieredzē, atzīmējot, ka sabiedrības indikators ir spēja pieņemt cilvēku ar speciālām vajadzībām.
Sadarbība ar Pleskavas kolēģiem Pelču speciālās internātpamatskolas- attīstības centram turpināsies arī nākotnē, jau tiek plānota vizīte uz Pleskavu.