ES  ŠODIEN  ZĪMĒŠU  TEVI
,,Ja lūgtu man uzzīmēt pasauli,
Es vidū zīmētu Tevi,
Un blakus…
un blakus kā dārgāko –
māmiņu, māsu un sevi.
Es zīmētu spēku un veiklību,
Pat Tavus ikdienas priekus,
Un smaidu, un vaigu bedrītes,
It visu…
pat sīkākos niekus.
Un Tavu drosmi es zīmētu,
Es censtos, kā vien prastu,
Jo labāku tēti par Tevi,
Man pasaulē neatrast.”
Šādu veltījumu tēviem ir uzrakstījusi Jolanta Rimoviča. Daudziem tētiem dzejoļa rindas bija ierakstītas apsveikuma kartiņā, ko darinājušas pašu rokas –  krekla apkaklīte ar krāsainu kaklasaiti. Meistardarbnīcā darbojās gan lieli, gan mazi, jo katram gribējās sagādāt prieku. Skolotāja Inese Andersone saka: “Galvenais ir iesākt darboties”. Vecāko klašu skolēni ir patstāvīgāki, jaunāko klašu darba rūķi ir darbīgāki. Pavasarī, maijā, ābeļu ziedēšanas laikā, mēs pateicamies māmiņām par rūpēm. Rudenī, āboliem krītot, esam pateikušies tētiem par viņu stiprā pleca atbalstu.